The body is an archive that holds both internal experiences and external collective imprints. This performance highlights the clash between the individual and the collective, between the inner and the outer, between hidden desires and the existing reality, using the Latvian contemporary dance industry as a metaphor. It is an industry that is still on its path towards emancipation in Latvian cultural policy. The performance gives importance to the subjective, celebrates the body, unleashes the voice and outlines the daily life of independent artists, which consists of doing several things at once, burning out, fighting for their field, constantly daring and adapting at the same time.
Choreographer: Rūta Pūce Dance artists and co-authors: Agate Bankava, Agnese Bordjukova, Marija Saveiko, Anna Novikova Scenographer and costume designer: Līga Ūbele Light artist: Niks Cipruss Sound designer: Alise Pieče and Rūta Pūce Producer: Ģertrūdes ielas teātris Exacutive producer: Rūta Pūce Visual identity (photos, videos, poster): Aleksejs Beļeckis
The production of the performance is financially supported by the State Culture Capital Foundation, Riga City Council, Latvian Academy of Culture, Latvian Dance Information Centre, Choreographers' Association and Gertrudes Street theatre.
LV
Laikmetīgās dejas izrādē "Iekšas" ķermenis ir arhīvs, kas glabā gan iekšējās pieredzes, gan ārējus kolektīvus nospiedumus. Izrāde izgaismo sadursmi starp individuālo un kolektīvo, iekšējo un ārējo, apslēptām alkām un esošo realitāti, kā metaforu izmantojot Latvijas laikmetīgās dejas nozari. Tā joprojām iet savu emancipācijas ceļu Latvijas kultūrpolitikā. Izrāde piešķir nozīmi subjektīvajam, godina ķermeni, atraisa balsi un iezīmē neatkarīgo mākslinieku ikdienu – vairāku lietu darīšanu reizē, izdegšanu, cīņu par savu nozari, nemitīgu uzdrīkstēšanos un reizē pielāgošanos.
Es gribu dot balsi iekšām, kas tik ilgi jau meklējušas ceļu izlauzties - reizē ar sviedru tērcīti, tūlīt aiz izelpas, kopā ar skaļāku kliedzienu un bezkaunīgi caur nekontrolētu kustību. Iekšas vairs nevar pielāgoties ārējai pasaulei. Tās izsūcas caur ādu un noklāj ikdienu, skaļi manifestējot pašas sevi.
Manas iekšas ir laikmetīgā deja – tukša brīvības sajūta locekļos, izelpa caur visām ķermeņa daļām reizē, pazušana. Reiz pietika ar sajūtu, ka deja man patīk, ka mani tā aizrauj, dziedina un pilnveido. Tagad tā ir resurss, kas noenkuro fragmentētajā pasaulē. Tas ir arī politisks akts – izvēlēties darīt kaut ko tik neviennozīmīgu, ķermenisku, daudzslāņainu, trauslumu atverošu, godīgumu pieprasošu un marginālu.
Ja Saules karalis jeb Luijs XIV 17. gadsimtā būtu bijis sieviete vai baleta vietā būtu attīstījusies laikmetīgā deja? Vai Laikmetīgā deja Latvijā ir pelnījusi savu māju, savu pili? Vai mēs varētu beigt pielāgoties?
Radošā komanda: Horeogrāfe: Rūta Pūce Dejotājas un kustību materiāla līdzautores: Agate Bankava, Agnese Bordjukova, Anna Novikova vai Līga Ūbele, Marija Saveiko Scenogrāfe un kostīmu māksliniece: Līga Ūbele Gaismu mākslinieks: Niks Cipruss Skaņas dizains: Alise Pieče un Rūta Pūce Vizuālā identitāte: Aleksejs Beļeckis Producents: Ģertrūdes ielas teātris Izpildproducente: Rūta Pūce Pirmizrāde: 24/04/2024
Izrādes tapšanu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas Dome, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Dejas informācijas centrs, Horeogrāfu asociācija un Ģertrūdes ielas teātris.